Svarīgas lietas iegādājoties malku.

Ja neskaita atjaunojamos energoresursus vēja, saules un ūdens enerģiju - visekoloģiskākais siltuma enerģijas avots, kā arī viens no mūsdienās mājsaimniecībā vēl joprojām izplatītākajiem kurināmajiem ir malka. Tomēr, lai efektīvi izmantotu malku sava mājokļa apsildei, ir virkne sīkumu, ko der zināt.

       1.Kā labāk sagatavoties apkures sezonai?

       2.Kā malku glabāt?

       3.Cik daudz malkas nepieciešams?

       4.Kādu malku izvēlēties?

 

Lai malka labi degtu, tai ir jābūt kvalitatīvai un labi izžuvušai. Par labi izžuvušu malku var uzskatīt tādu malku, kura glabāta labi vēdinātā nojumē no 18 mēnešiem līdz 2 gadiem. Pieļaujamais mitruma daudzums ir 20%. No Latvijā izplatītākajām koksnēm vislielākā siltumatdeve ir ozolam (koeficients 10.00), salīdzinājumā ar to osim - 9,60, kļavai - 8,75, bērzam - 8,33, alksnim - 7,10, apsei - 5,00 un liepai - 4,20. Tā kā katrai apkures iekārtai atkarībā no tās vecuma ir atšķirīga darba efektivitāte, nevar viennozīmīgi pateikt, cik steru malkas ir nepieciešams, lai pārlaistu ziemu siltumā. Var teikt, ka 2–3 istabu dzīvoklī ar vecu krāsni ziemas laikā izkurina vidēji 5 līdz 7 sterus malkas. Ja malka nepieciešama kamīna kurināšanai, der zināt, ka kamīns ar vienu un to pašu malkas daudzumu var degt gan 3, gan 4, gan 8 stundas, atkarībā no degšanas režīma un kurtuves klasifikācijas. Lai aprēķinātu, cik kurināmā jāizlieto gadā, var izmantot formulu: 0,03 m³ malkas uz 1 m³ apsildāmās telpas. Piemēram, ja dzīvojamās telpas platība ir100 m² un griestu augstums ir 3 m, tad telpas kubatūru sareizinot ar 0,03, iegūsim 9. Tātad šīs telpas apsildei nepieciešami 9 m³ malkas gadā. Kādu malku izvēlēties? Uz šo jautājumu viennozīmīgas atbildes nav. Piemēram, dedzinot skujkoku malku – egles un priedes – rodas daudz dzirksteļu, tāpēc labāk ir dot priekšroku lapkoku malkai – bērzam, apsei un alksnim. Daži iesaka pamīšus bērzu un alksni, jo katram kokam ir gan savi trūkumi, gan labās īpašības – bērzs degot izdala daudz siltuma, bet reizē arī veido daudz kvēpu, savukārt alksnis izdala mazāk siltuma, toties lieliski sadedzina kvēpus, tādā veidā aizkavējot nogulšņu veidošanos uz dūmvada sienām.


Bērzs
Izplatītākais malkas veids ir bērza malka. Malkas sagatavošanu sāk vasaras vidū. Izžāvē un glabā sausā telpā. Ja bērza malku glabā ilgāk par diviem gadiem, tās aromāts krietni samazinās. Bērza malku viegli aizdedzināt, un tā deg ar ilgu, vienmērīgu liesmu un nedzirksteļo. Sausa bērza malka sadegot izdala siltumu par 25% vairāk kā apses malka un 15% vairāk nekā priedes malka. Labai bērza malkai siltumspēja (atdotā siltumenerģija) ir lielāka nekā skujkoku malkai. Lai malku izmantotu lietderīgi, tai jāsatur mazāk par 30 procentiem mitruma.

Alksnis
Alkšņa malka ar savu sarkanīgo nokrāsu atšķiras no citas malkas. Malka degot dod lielu karstumu un gandrīz nedūmo. Alkšņa malka ātri izžūst, un pat pēc trīs gadiem saglabājas specifiskais aromāts.

Apse

Apses malku ir grūti iekurināt. Krāsni ieteicams iekurināt ar citu malku, un pēc tam pielikt apses malku. Tā pietiekoši ilgi deg, un ilgi turas karstums. Sadegot malkai, iztīrās dūmvads. 

Priede

Priedes malka ir diezgan izplatīta. Priedes malka sadegot dod lielāku karstumu par egles malku. Kurinot pirti ar šo malku, jāuzmanās, jo degšanas procesā sprēgā dzirksteles.


 

                             Populārāko kurināmo siltumatdeve


 

Akmeņogles

196 kг/1 Gcal

Malka

546 m³/1 Gcal

Šķelda

512 m³/1 Gcal

Skaidu briketes

689 m³/1 Gcal

Dabas gāze

145 m³/1 Gcal

Dīzeļdegviela

129 m³/1 Gcal

Kūdras briketes

342 m³/1 Gcal

 
                                                 
                         
z